|
Suitu valodai ir raksturīgi dažādi saīsinājumi vārdu galotnēs tai skaitā vārdu personālajās galotnēs: es redz, tu redz (es redzu, tu redzi). Divskanis "au" tiek izrunāts kā "ou": tas tout (tā tauta). Saīsinātas ir lietvārdu pamazināmās formas: puķite, bērītis u.t.t. Tāpat locījumu galotnes: siermim ziergim, vieglam dienam, puķitem u.t.t. Vienskaitļa lokatīva galotne vienmēr ir īss „e”: name, māje u.t.t. Darbības vārdu galotnes tagadnē, turpretī, vienmēr izrunā gari un lauzti, tāpat kā pagātne, piemēram: dārbojās, laižās u.t.t.
Suitu valodā ir visā Kurzemē pazīstamie patskaņu pagarinājumi pie „r” skaņas: dārbs, bārgs, cetorts u.t.t. Bez tam, daudzus atsevišķus vārdus izrunā savādāk, piemēram: kaņupe (kaņepe), stumds (stunda), plūne (plūme) u.c. Ir arī daudz īpatnēju vārdu: pucene (pīlādzis), kangas (stelles), piekods (pavalgs), kacēt (sasniegt kaut ko ar roku) u.t.t. Tālākajās sadaļās ir apkopoti dažādi vārdi un frāzes, kas veido suitu valodu. Daļa no šeit apkopotā materiāla nāk no Daces Nastevičas savāktā krājuma.
Vārdu salikumi
a plikim lielim - ar plikiem stilbiem
ak tu lops, kas pa lēcien!
apaun kājas - uzvelc apavus
apdarināt mietus - pagatavot mietus
apiņu sprodzīte - apiņu galviņa
atstāt citim uz kakl
aut korpi - vilkt kājā kurpi
ārdīt zeķi - no zeķes iegūt dziju
āzšaut dors - ar aizbīdni aiztaisīt durvis
bakāti rāceņi - kartupeļu biezenis
bet nelīdzē nekas
bēdas roke - ir bēdas
bi jau lab paseb - bija jau diezgan vēls
bļaut valtes - skaļi protestēt, rāties
brūķēt lielu muti - daudz izrunāties
celt gode - godināt
ceļš lai bruģēts - ceļš pat ir bruģēts
cite iziet plāni - citai iznāk slikti
dabot kavienu - saņemt brāzienu
dabot koks - saņemt pērienu
darīt blēdības - blēņoties
Dies, gausen! - Dievs, dod lai pietiek ilgam laikam! Tā māju saimnieki teica saimei pirms sēdās pie ēšanas.
dižā puse - lielākā puse
dižs mežs - pieaudzis labs mežs
dot vainu - vainot
dot augše sienu - kraut (kaut kur augšup) sienu
drāns klēte - klēts daļa drēbju glabāšanai
drēbju klēte - klēts daļa drēbju glabāšanai
es iet riņķ riņķim
es jemšos - es labošos
es tav gan rādīs! - es tev gan rādīšu!
es tav tā gaidī mā - es tevi tā gaidīju mājās
ēst brokastu (pusdienu) - ēst brokastis (pusdienas)
gālas auts - lakats
grazna balss - skaista balss
grābekļa zari - pirksti grābeklim
grūta lāde – smaga lāde
iesist kangas - sastellēt stelles
iešaut krāsne - ielikt (piemēram rausi) cepeškrāsnī
iet pie dārb - strādāt
iet riņķim vien
ievilkt lupti - atpūsties, paņemt pīppauzi
izaugs pa pagānu - izaugs par cilvēku bez ticības
izbrūvēt alu
iztaisīt lūduru - iztaisīt ko sliktu
izvest sūdus - izvest mēslus
jataisās pie mier - jāiet gulēt
jāģērbjas ka pienākas - jāapģērbjas pienācīgi, atbilstoši
jāiet a steig - jāsteidzās
jānolaiž mierklis - jāiet pagulēt
kad viš sāk likt vaļum...
kas tāde viers skatīsies? - kas tādai virsū skatīsies?
kas zi ku pa pasaul - kas zina kur pa pasauli
kā tu pārtapi? - kā tu tiki pāri?
kārstaputras strēbējs - vējgrābslis, cilvēks, kas dara steigā, bez apdoma
ko jūs te dzīvā? - ko jūs te darat? (kad dara nedarbus)
ko nu mocās ta ka iesprūduš?
korpe lec pakaļ - kurpe cilājas
knauķenes nūja – nūja ar līku galu vai bumbuli galā, nabagu nūja
labe va kreise puse?
laiž uz rij ko nagi nes
la viņam nau garš laiks - lai viņam nav garlaicīgi
la viš dēd - lai viņs paliek (tur kur ir)
Lielā Piekta - Lielā Piektdiena
liels bārds - lielas bārdas
logs ā a visim rāmim
luturu drānas - moderns apģērbs (pretstatā suitu drānām)
meža sārgs - mežsargs
mēslu talks - mēslu talka
migla miglo - ir migla
nāk tik bare - nākat tik kopā
ne dierše, ne gāle - tad kad dzer un nereibst
netīk krebelēties - nav vēlēšanās darboties
noēst bietes - (par meža zvēriem) apēst (laukā augošas) bietes
nolīperēt smuguļ ceļe - paglabāt kaut ko tā, ka neviens nemana, pa kluso
no smalkim miltiņim - no smalkiem miltiņiem
nogājis beigts – nomiris
nojemt rāceņus - nolasīt, novākt kartupeļus
noplaucēt nagus - applaucēt pirkstus (ar karstu ūdeni)
nosildīt biezpienu - sataisīt biezpienu
pa cūku takim - pa cūku takām
padarīt skādi - nodarīt kaitējumu
pa kalna vārtim - pa kalna vārtiem
palikt maze prāte - zaudēt prāta spējas
palikt muļķ prāte - sajukt prātā
pa riktīgam - pa īstam, kārtīgi, būs jāliek lop stalle pa riktīgam
par valti – par katru cenu, tu gribi par valti dabot to gatavu
pasiet govi - pārsiet govi uz citu vietu
paše gale - pašā galā
pašūts pec ķēma - dīvaini, neglīti pašūts
paše plān vide - pašā istabas (telpas) vidū
pārtiešam runā - runā daudz lieka
piejemt mītē - dot pajumti
piens tecējs ā - piens tecējis ārā
pīp zobos - pipe mutē
plūkt cūkam lapas (biešu)
pļiekana dūša - slikta dūša, nespēks
priekš manim - priekš manis
putnīš skrie pa gaisim - putniņš lido
rasa raso - ir rasa
re če nu - redzi nu, re če nu, Pēč!
rudzu desa – mīklas veltnis sagatavots priekš sklandu raušiem
sebu nebūs - nenokavēsim
sēd pa pulciņim - sēž bariņos
sierd kāp pa mut ār
sīvs laiks - slikts, briesmīgs laiks, negaiss, lietus
spiest sierdi - nomākt
spundēt upi – taisīt aizsprostu
strēbt nūdaļus - ēst nūdeļu zupu
suitu drānas - suitu tautastērps (pretstatā luturu drānām)
sūdu dakša - mēslu dakša
sviesta bundulis - sviesta ciba
ši liete - šinī lietā
šim izgā slikti - šim izgāja slikti
šis jau knapi cīkst - šis jau tik tikko velk dzīvību
šis liek mā - sis steidzas mājās
šis tik uzsit dižumu - šis tikai paliek lepns
ta kā tā - tik un tā
tiešum vien - taisni vien, brauc tiešum vien
turēt domas - domāt
sāks uzjemt vakar - sāksim nobeigt darbu (vakarā)
uz pilsēts vīz - pa pilsētas modei
uzstādīs bērzs viers - uzstādīs bērzus virsū
ūdens briņģis - ūdens nesējs
vāķ gald zeme! - novāciet galdu!
viens sievieša cilēks - sieviete
vilkties līdzi - nākt līdzi (bez vajadzības)
viš cērt pāri pašam tēvam - viņš pārspēj pašu tēvu
viš esot veds pien - viņš esot vedis pienu
viš liek šorp ko kājs nes
viš taisnojās gan šā, gan tā...
zeķes kāts - zeķes stulma daļa virs potītes
zierga brandīns - sliktas kvalitātes šņabis
Izteicieni
A diegim nau aršana!
A lop! - Johaidī!
A niekim negrāstās - ar niekiem nenodarbojas
Ak tu, utnocierāts! - ak tu, utu nostaigātais!
Aug riņķe griezdamies.
Āziet pie svētā Pēter - nomirt.
Beidz aplam runāt!
Beigts un pagalam!
Bērni i izsalkuši ta ka vilki.
Bi gaišs ta ka diene.
Caur slapš, ta ka šorks.
Div kaķ viene maise nesader.
Dzīvāt vaig a prāt!
Es i pliks ka pierksts.
Ēd, la māg brīnās!
Fiksak neka citam reizem!
Iekš vien Diev mier.
Izgulēsies ka nomiers.
Ka nau kaze piens, ta nau, ta paceļ asti un atlej apakaļ.
Kas ta mums nabagim dos ar lielgabal šaut?
Kas tav sierd spiež? - Kas tevi nomāc?
Ka no migs izlīduš - kā no gultas izkāpuši
Ka ūdene iekrits!
Kādreiz jau akle viste a gadās miežgrauds.
Klab ka tādas izmaltas dziernavas!
Ko diersīs, ka nau ēds
Ko nu velkās līdz, ka aste?
Ku tādim prāts!
Ku tie ātrie tikuš, ku tie lēnie palikuš?
Ku tu skrej? - kur tu skrieni?
Labs dārbs kas padarīts.
La mācās dārb - lai mācās strādāt
La neāzkrīt rīkl (dziedāšanai)
La viņ sapel! - Lai viņi sapelē!
Liels cilēks, kumeļ prāts.
Līst, ka no spaņņim!
Līst ta ka cīkst.
Meit, ka og!
Nāc, iepūt tur ku skan!
Nāk, savāķ!
Nebļau, ka meže iegājs.
Nelon mut dzesināt.
Nez, va tas ties, va niek.
Nu būs vakars - Nu būs ziepes
Nu gan iet ta ka pa buļļ dierš!
Nu i labais gals uz augš.
Nu i riktīg žēluma gals! - Nu ir slikti!
Nu ta la iet a Diev palīg!
Nu tas jau izdzīvoj tikpat ka Ratnieks a ābolim!
Nu teic tu vienam cilēkam!
Nu va tād nau sitam?
Nu va tāds nau pagāns!
Pastāv tu, tav jaunāks kājs.
Piebāzies ka Lēzerīš!
Piebāzt muti ka šķūni (ar ēdienu).
Pills ta ka depis. - Iesnains.
Sado ta, ka vais mammu nevar izsaukt!
Sēd ta ka ķipis!
Sūd lielāk neka piekte gade.
Še, iedzer, lai iet dubene!
Ta jau matīs. - Tad jau redzēs.
Tais živai! - Steidzies!
Tas jau main meits ka cigāns ziergs!
Tas jau nevar turēt brūķi. - Tas jau neizturēs (viņam būs par smagu).
Tas ziem nemitīs. - Tas ziemu nepārdzīvos.
Teic viene sieve! - Johaidī!
Tur jau apskrej sierd! - Tur jau apskrienās dūša!
Urrā! Šis lācis nu ir nokauts! - kad pabeidz kādu lielu darbu.
Va ta tav aces nemaz nau piere?
Va tur nau žēluma gals?
Vecs vīrs, abar kumeļ prāts!
Vel jau nevar zināt, kuros kapos zvanīs.
Velkās ta ka ut pa bārd!
Vēders nau grāmata.
Viņa i prātu maize apēduse!
Viņam izgā lopād - viņam izgāja slikti
Visād ērm jau notiek.
Viš jau uztaisīs jedritvai. - Viņš jau uztaisīs pamatīgi.
Suitu lakatu nosaukumi
Suitu lakatu nosaukumi: govkuņģis, kaneseris, zīdstrīpas, garpraņas, kuģenieks, zīdenis, musalīns, vierdiņais, cēbers, mellais.
Vēju nosaukumi
Jūrkalnē lietoti sekojoši nosaukumi vēju virziena apzīmēšanai: dienvidu vēju sauca par vasari, austrumu vēju par zemnieku, jo tas pūš no zemēm. Rietumu vēju turpretī sauca par jūras vēju. Savukārt ziemeļu vēju tā arī dēvēja – par ziemeli.
Seno novadu ļaužu nosaukumi
adzenieki - Adzes muižas iedzīvotāji
almālnieki - Almāles muižas iedzīvotāji
alšvandznieki - Alšvangas muižas iedzīvotāji
bagātais gals - Basu un Jaunās muižas zemnieki
balandnieki - Balandes pusmuižas iedzīvotāji
basenieki - Basu muižas (arī pagasta) iedzīvotāji
blintenieki - Blintenes muižas iedzīvotāji
būcmanieki - Būcmaņciema iedzīvotāji
būri - Basu muižas centra būdinieki
dižie suiti - Alsungas un Gudenieku pagastu iedzīvotāji
gatujnieki - Balandes gatves māju iedzīvotāji
grāvernieki - Grāveru muižas iedzīvotāji
gudenieki - gudenieku muižas (arī pagasta) iedzīvotāji
kalnarāji - tie kas dzīvoja Alsungas kraujā
kalnenieki - Alsungas kraujas iedzīvotāji
kraumanieki - Kraumaņu gala iedzīvotāji
krētainie suiti - Basu un Biržu muižu iedzīvotāji
leiniķi - Jūrkalnes iedzīvotāji
lejnieki - Jūrkalnes iedzīvotāji
maģie suiti - Jūrkalnes pagasta iedzīvotāji
mazmuižnieks - Mazās muižas iedzīvotājs
mežarāji - tie kas dzīvoja mežainā apvidū
ozolmuižnieki - Ozolmuižas pusmuižas iedzīvotāji
pilsberģnieki - Pilsberģes (Jūrkalnes) muižas iedzīvotāji
reģenieki - Reģu muižas iedzīvotāji
resnais gals - Basu un Gudenieku muižu vecsaimniecību iedzīvotāji
Ģeogrāfiskie nosaukumi
Alšvanga - Alsunga
Āzpute - Aizpute
Fēliksberga - Jūrkalne
Korzeme - Kurzeme
Lejas ciems - Jūrkalne
Lejas muiža - Jūrkalne
Pilsberģe - Jūrkalne
Ventspile - Ventspils
Vārdu saīsinājumi
Ābis - Ādams
Annīš - Anna
Babīš - Barbara
Ēdis - Eduards
Grieč - Grieta
Jēcis - Jēkabs
Jēkops - Jēkabs
Jozis - Jāzeps
Katīš, Kate - Katrīne
Kādīš - Leokādija
Magriets, Mārģiet - Margrieta
Matilds - Matilde
Māguža - Magdalēna
Otelis - Otto
Rozāls - Rozālija
Rūcīš, Ručs, Marijs, Maruža, Maruča - Marija
Tīlens - Otīlija
Triņķis, Trīnīš - Trīne
|
